Man ļoti nozīmīgs šķita Aristoteļa apcerējums par draudzību, kur tik nepārprotami skaidri tika pausti draudzību veidi, nepieciešamība rast īstu, krietnu draudzību, kas būtībā papildina iepriekšējo tekstu, kurā tika pausta doma, ka cilvēkam sevi nepieciešams pilnveidot, garīgi augt, tādējādi kļūstot krietnam un sastapt sev līdzīgu cilvēku ar ko dalīties gan priekos, gan bēdās. Pēc teksta izlasīšanas, ilgstoši centos izprast savas attiecības ar draugiem. Šķita, ka pati neesmu pieredzējusi tādu īstu, krietnu draudzību, jo nenoliedzami attiecībās ar sev tuviem cilvēkiem, es saskatu labumu gūšanu un abpusēju patiku. …
