2011 - 2015 years
Lai arī klonēšana, manuprāt, ir tikai pašā tās attīstības sākumposmā, visu tās īso vēsturi pavada strīdi un aktīvas diskusijas par tās nozīmi un nepieciešamību. Katrs jauns paziņojums par klonēšanas mēģinājumu izraisa plašu sabiedrības rezonansi. Tas, ka klonēšana varētu sniegt plašas iespējas medicīnas attīstībā, slimību ārstēšanā, orgānu transplantēšanā un bada problēmu risināšana noteikti ir liels ieguvums un vērtējams pozitīvi. Par šiem jautājumiem ir jādiskutē, to risināšanai ir jānotiek atklāti sabiedrības pārraudzībā un kontrolē, lai nerastos maldīgi priekšstati un cilvēki varētu izvērtēt, vai klonēšana ir ieguvums vai posts. Es uzskatu, ka šajā darbā veiksmīgi tika pierādīta ievadā izteiktā tēze, ka klonēšana ir viens no nākotnes cilvēces attīstības virzieniem un, ka laikam ejot, tā aizvien biežāk tiks pielietota reālajā sadzīvē.…
Visā cilvēces evolūcijas gaitā indivīds savu dzīvi centies atvieglot ar dažādu izgudrojumu un atklājumu palīdzību. Attīstības procesā cilvēks iemācījās iegūt uguni, izgatavot dažādus priekšmetus un darbarīkus sākumā no akmens un koka, vēlāk - no dažādiem metāliem. Šodien ir 21.gadsimts. Šis ir laiks, kad cilvēka ikdiena vairs nav iedomājama bez tādām lietām kā mobilais telefons, veļas mašīnas vai auto. Tehnoloģijas ir attīstījušās tik tālu, ka aizvien biežāk nākas dzirdēt par ģenētiski identisku šūnu, gēnu vai organismu iegūšana un pavairošana bezdzimumvairošanās ceļā jeb klonēšanu. Tas ir viens no aktuālākajiem un visvairāk apspriestajiem, bet tajā pašā laikā pretrunīgākajiem zinātnes sasniegumiem mūsdienu sabiedrībā.
