-
Osteoloģija
Kaula augšana un attīstība
Skeleta veidošanās notiek pakāpeniski cilv.embrionālās attīstības laikā.
Kauls aug GARUMĀ ar epifizārā skrimšļa palīdzību. Skrimšļa šūnas pārkaulojas un diafīze kļūst garāka (~ līdz 20 g.v.). Org.pārtrauc augt, kad skrimšļa šūnas beidz dalīties un skrimslis pārkaulojas.
Kauls aug RESNUMĀ ar kaula plēves palīdzību. Osteoblasti uzslāņo jaunu kaulvielas slāni, bet osteoklasti šķīdina kaulvielu un paplašina kaula dobumu.
Locītavas uzbūve
Locītavās raksturīgie pamatelementi:
Divas vai vairākas loc. virsmas.
skrimslis, kas nodrošinās amortizāciju un samazinās berzi.
no ārpuses apņem locītavas somiņa jeb kapsula (aizsargfunkcija un fiksē locītavu.)
Locītavas dobums – hermētiski noslēgts un nesatur gaisu. Tajā atrodas sinoviālais šķidrums, kas baro loc.skrimsli.
Locītavas palīgaparāti:
Saites, membrānas, sinoviālās somiņas, krokas, bārkstiņas (saistaudu).
Skrimšļu plātnītes, diski (skrimšļaudu).
Papildus kauli (kaulaudu).
…
Osteoloģija ir mācība par kauliem (osteon -kauls). Skelets ir kaulu un to savienojumu kopums. Sievietēm tas veido ~ 16%, vīriešiem ~ 18% no ķermeņa masas. Cilv. ir nedaudz vairāk kā 200 kaulu. Kaulu skaits ir atkarīgs no vecuma un individuālajām īpatnībām. Maksimālā kaulu masa cilvēkam ir ~25-30 g.v funkcijas: Balsta – veido ķermeņa formu, stāju. Sviru – palīdz veikt kustības, pārvietoties. Aizsargfunkcija. Kalpo kā piestiprināšanās vietas mm. Asinsrades f. – kaulu smadzenes ražo asins šūnas. Depo f. – kaulos uzkrājas minerālvielas. Vielmaiņas f. – piedalās vielmaiņas proc






















