Siltumapgāde. Atbildes uz eksāmena jautājumiem

14. biļete
1. Gada siltuma patēriņu grafiki.
Siltuma patēriņu diezgan uzskatāmi attēlo grafiku veidā. Praksē pielieto diennakts, nedēļas un gada siltuma patēriņa grafikus. Nepieciešamības gadījumā grafikus var sastādīt arī citiem laika posmiem. Pēc grafika var noteikt vidējo stundas siltuma patēriņu diennaktī.
Gada siltuma patēriņu grafikus plaši pielieto siltumapgādes sistēmu ekspluatācijā. Ir divi grafiku tipi:
1) Gada siltuma patēriņu grafiks pēc ārējās temperatūras ilguma. Šim grafikam ir augsta precizitāte un detalizācija. To ir ērti izmantot, bet to ir grūtāk konstruēt.
2) Kalendārais gada siltuma patēriņu grafiks. Šo grafiku ir viegli konstruēt, tas ir uzskatāms, bet ir mazāk precīzs un detalizēts.
Gada siltuma patēriņu grafikus var uzkonstruēt divām metodēm: ar projekta datu analītiskas apstrādes metodi un ar siltuma patēriņa faktisko datu uzskaiti.
Ekspluatācijā gada siltuma patēriņu grafiki dod iespēju pareizi noplānot laiku, kad jāremontē katls, noteikt ziemas un vasaras sūkņu tīklu darba periodu, iespēju atslēgt atsevišķus siltuma tīklu posmus, lai tos pārbaudīt, nomazgāt vai atremontēt.

2. Tvaika tīkli.
Praksē bieži pielieto viencaurules tvaika sistēmas ar kondensāta atpakaļgaitu. Tvaiks no turbīnas nokļūst viencaurules tvaika tīklā un transportējas uz sildķermeņiem. No sildķermeņiem kondensāts atgriežas uz staciju pa kondensāta vadiem. Turbīnas apstāšanās gadījumā, vai nepietiekamas jaudas gadījumā paredzēta rezerves tvaika padeve tīklā caur reducējošu – dzesējošu iekārtu.
Abonentu iekārtu pieslēguma shēma pie tvaiku tīkliem ir atkarīga no to konstrukcijas. Ja tvaiks var tikt palaists pa tiešo abonenta iekātā, tad pieslēgums tiek slēgts pēc atkarīgās shēmas. Ja tvaiks nevar nokļūt pa tiešo abonenta iekārtā, tad pieslēgums tiek slēgts pēc neatkarīgās shēmas caur siltumapmaini.
…