Apraksija (gr.apraxia – bezdarbība) ir nespēja izpildīt mērķtiecīgu darbību, lai gan pacientam nav parēzes, ataksijas, muskuļu tonusa izmaiņu vai citu kustību sistēmu traucējumu.
Apraksijas veidi:
1.Aferentā (kinestētiskā) apraksija rodas tad, ja pacients neizjūt kustību virzienu. Tādā gadījumā ir traucēta precīza kustību adresācija, kustības kļūst nenoteiktas, bezmērķīgas. Pacients var izdarīt darbību tikai redzes kontrolē. Aferentā apraksijas gadījumā bojājums ir lokalizējies dominantā puslodē, mugurējā centrālā krokā (gyrus postcentralis).
2.Orālā apraksija ir runas aparāta apraksija (traucēta valodas motoriskā funkcija). Tās pamatā ir aferentā (kinestētiskā) apraksija, kas rada motorisko afāziju. Pacients nevar atrast runas aparāta pozīciju, lai izrunātu noteiktu skaņu, un skaņas tiek jauktas, sevišķi tās, kuru artikulācija ir līdzīga. Var attīstīties arī rakstīšanas traucējumi. Orālās apraksijas gadījumā bojājums ir lokalizēts dominantā puslodē, gyrus postcentralis apakšējā daļā (kreiļiem – labajā pusē).…
