-
Valsts varas dalīšanas sistēma Norvēģijas Karalistē
| Nr. | Chapter | Page. |
| Ievads | 3 | |
| 1. | Norvēģijas Karalistes vispārējais raksturojums | 4 |
| 2. | Vēsturiskais apraksts | 6 |
| 3. | Valsts varas dalīšanas sistēma | 7 |
| 3.1. | Likumdošanas vara | 7 |
| 3.2. | Izpildvara | 8 |
| 3.3. | Tiesu vara | 9 |
| Secinājumi un priekšlikumi | 10 | |
| Izmantotā literatūra un avoti | 11 |
Norvēģijas Karaliste ir viena no lielākajām Eiropas valstīm un aizņem 324 219 kvadrātkilometrus lielu platību. Norvēģijas Karalisti veido Skandināvijas pussalas rietumu un ziemeļu daļas, kā arī Jana Majena (Jan Mayen) ziemeļu teritorijas un Svālbaras arhipelāgs, un Buvē sala (Bouvet), Pētera 1. sala un Karalienes Modas (Maud) zeme dienvidu puslodē. Teritorijas ziņā būdama Eiropas sestā lielākā valsts, Norvēģija ir ļoti reti apdzīvota un ir tikai 28. vietā iedzīvotāju skaita ziņā. Norvēģijas cietzemes krasta līnija, ieskaitot fjordus un līčus, pārsniedz 20 000 km.
Vārds “Norvēģija”, domājams, nozīmē “Ceļš uz ziemeļiem”.
Valsts valdīšanas forma ir mantojama konstitucionāla monarhija. No 1990.gada tronis ir mantojams gan vīriešu līnijā, gan sieviešu līnijā. Pašreizējais karalis Haralds V tronī kāpa 1991.gadā.
Monarhija – valdīšanas forma, kur augstākā valsts vara ir monarham, kas to saņem mantojot vai citā no iedzīvotājiem neatkarīgā veidā un saglabā visu mūžu.
Konstitucionālā monarhija (ierobežotā) ir valdīšanas forma, kur monarham nepieder absolūta vara; viņa vara ir ierobežota ar valdības iestādes esamību. …
Autore izvēlējas tematu „Valsts varas dalīšanas sistēma Norvēģijas Karalistē”, jo Norvēģijas varas dalīšanas sistēmas apraksts nav atrodams latviešu literatūrā, līdz ar to nepieciešams izpētīt šo jautājumu. Pētījuma objekts ir Norvēģijas varas dalīšanas sistēma, pētījums tiek veikts varas dalīšanas jomā. Pētījuma mērķis ir aprakstīt Norvēģijas Karalistes varas dalīšanas sistēmu. Pētījuma uzdevumi: • Analizēt Norvēģijas vispārēju raksturojumu. • Aprakstīt vēsturiskais apraksts. • Izpētīt varas dalīšanas sistēmu. • Aprakstīt likumdošanas varu, izpildvaru un tiesu varu. • Izpētīt un analizēt Norvēģijas Konstitūciju. Darba izstrādē tika pielietotas vispār zinātniskās metodes: • aprakstes metode – tiek aprakstīta Norvēģijas Konstitūcija, likumdošanas vara, izpildvara un tiesu vara; • analīzes metode – tiek analizēti literatūras avoti, Norvēģijas Konstitūcija un internēta resursi; Pētījuma periods ir no 19.gadsimta līdz šim brīdim. Pētījuma bāze: • Zinātniskā literatūra; • Norvēģijas iekšējais normatīvais akts; • Skaidrojošās vārdnīcas; • Informācija no interneta tīkla. Darba apjoma ietvaros nav iespējams tematu izpētīt pilnībā, tāpēc šajā darba ir vispārējs Norvēģijas varas dalīšanas sistēmas apraksts.
