A. Čaks bija personība, kuru neviens nespēs aizmirst un kurš vienmēr tiks pieminēts latviešu literatūrā. Viņš savu dzeju nerakstīja par vienu tēmu, bet gan par vairākām un katrs dzeju mīlošs cilvēks spēs atrast kaut ko, kas viņiem patīk no Čaka dzejoļu krājumiem.
Lieta, kas mani ieinteresēja bija Čaka uzskats par sāpēm, ka tās mēdz būt arī labas un pat palīdzēt cilvēkam atiet no ikdienas rutīnas.
„Kā citiem ko nodzerties – ūdens un laime,
man – sāpes, ko atveldzēt sirdi un prātu;”
„Vienīgi sāpēs var aizmirsties,
Aiziet uz brīdi no ielas,
Mirdzošai skaidrībai pieskarties.”
…
