Jau sengrieķu filozofi pievērsa uzmanību tam, ka cilvēka dzīvi nosaka noteiktas orientācijas – viņš parasti dod priekšroku patīkamajam, grib sasniegt baudu, iegūt zināšanas, labklājību, tāpēc cenšas izvairīties no visa nepatīkamā un traucējošā. Cilvēku tieksmes, protams, ir ļoti dažādas: viens vairāk tiecas uz zināšanām, cits – rauš bagātību u.tml. Vispārīgi runājot, tas, uz ko cilvēks tiecas un kam izvēles situācijā dod priekšroku, viņam ir vērtība. Taču vērtības izpratnē nepietiek ar vienkāršu apjausmu, kā tās darbojas mūsu dzīvē. Vērtības ir ļoti sarežģīts fenomens, kas ietekmē un sakārto mūsu dzīvi, sakot ar bioloģisko un beidzot ar kultūras un gara dzīves augstākajiem līmeņiem [3,36].
Vērtības ir viena no sabiedrības morālo attiecību izpausmes formām. Cilvēka rīcībai ir noteikta morāla nozīme, un, izejot no indivīda sabiedrības pamatvērtībām, vadošās vērtības ietekmē sabiedrisko dzīvi, skar cilvēku intereses, nostiprina vai grauj pastāvošās sabiedrības balstus, veicina vai bremzē sociālo progresu [3,36].…
