-
Vīrusu hemorāģiskie drudži Latvijā
2011 - 2015 years
| Nr. | Chapter | Page. |
| Tēmas aktualitāte | 3 | |
| 1. | Vispārīgais raksturojums | 4 |
| 2. | Hemorāģisko drudžu izraisītāji Latvijā | 6 |
| 3. | Virālo hemorāģisko drudžu (VHD) klīniskie simptomi un patoģenēze | 7 |
| 4. | Diagnostika | 9 |
| 5. | Ārstēšana un profilakse | 10 |
| Izmantotās literatūras saraksts | 11 |
5. Ārstēšana un profilakse
Pacients noteikti jāhospitalizē un jānovēro visi vitālie rādītāji. Jāievēro gultas režīms. Izmantotā terapija ir specifiska, etioloģiska un patoģenētiska. Specifiskā terapija ietver imūnglobulīnu lietošanu. Etioloģiskā – ribavirīnu, kas ir aktīvs pret Lasa, Hanta un Krimas Kongo hemorāģisko drudžu vīrusiem. Ir pierādīts, ka agrīna terapija ar ribavirīnu ir klīniski efektīva Lasa drudža un hemorāģiskā drudža ar nieru sindromu ārstēšanā un var būt efektīva arī pie Krimas-Kongo hemorāģiskā drudža. Agrīna pasīva imunizācija (astoņu dienu laikā pēc slimības sākuma) ar cilvēka plazmu samazina mirstību no Argentīnas hemorāģiskā drudža. Vēl nav pieejamas klīniski pārbaudītas un pierādītas zāles filovīrusu infekciju ārstēšanai, ko izraisa Marburgas un Ebola vīruss.
Profilakses pasākumiem svarīga loma ir agrīnai infekcijas avota atklāšanai, hospitalizācija un ārstēšana. Jāuzrauga pacienta kontaktpersonas. Dažos gadījumos var ieteikt profilaksi ar ribavirīnu peroroāli. Klīnikas ārstiem jāzina par nacionālo rīcības plānu neparedzētās situācijās attiecībā uz slimnieku un kontaktpersonu ārstēšanu.
…
Mūsdienās cilvēkiem ir iespēja brīvi ceļot arī uz eksotiskām valstīm, tādām kā, Bolīvija, Argentīna, Venecuēla, Nigērija u.c., un cilvēki šo iespēju droši izmanto, nereti aizmirstot par vispārējiem medicīniskiem riskiem, kas saistās ar ceļojumiem uz šādām valstīm, un viens no šādiem riskiem ir vīrusu hemorāģiskā drudža infekcija. Tāpēc, lai gan vīrusu hemorāģiskie drudži (VHD) nav raksturīgi Latvijai, to epidemioloģisko īpatnību dēļ par tiem nedrīkst aizmirst un medicīnas personālam jābūt gatavam reaģēt arī ja parādās tādas „eksotiskas” infekcijas kā Ebola hemorāģiskais drudzis, Argentīnas hemorāģiskais drudzis u.c. Uzmanība jāvērš arī uz to, ka lielākā daļa VHD drudžu izraisītāji ir klasificēti kā 4.biodrošības līmeņa patogēni, kas prasa papildus piesardzības pasākumus no medicīnas personāla.
