Manuprāt, šis bērncentrētais mācību modelis ir gan pareizs, gan nepareizs. Mani pārņēma divejādas sajūtas tāpēc, ka tam piemīt ļoti daudz pozitīvas lietas, taču var saskatīt arī negatīvo. Pareizs man šis modelis liekas, jo tas tiek vērsts uz bērna attīstību, konkrētāk bērna patstāvīgu attīstību. Pozitīvi ir tas, ka šis modelis izaudzina aktīvus, brīvus, radošus bērnus, kuri savu radošumu var paust nodarbību laikā, pedagogs neuzspiež savus uzskatus, bet ļauj bērnam, brīvi strādāt. Ir svarīgi jau no mazotnes mācīt bērnam būt patsāvīgam, svarīgi, ka bērns apzinās, ka viņam pašam ir jādara, nevis vecāki vai pedagogs izdarīs viņa vietā, bērnam ir jācenšas, jāattīstas, kaut arī sākumā nesanāk. Pozitīvi tas, ka mācību telpā valda demokrātiska vide, kurā bērni var un tiek mācīti izteikt un aizstāvēt savu viedokli, kā arī tiek mācīti respektēt citu bērnu viedokli. Pareizi ir tas, ka šis bērncentrētais mācību modelis neuzspiež bērnam darboties, bet gan vairāk tiek tendēts uz bērna motivāciju, jo ja būs motivācija, tad būs arī bērna paša iniciatīva darboties. Protams, es uzskatu, ka šim modelim vairāk piemīt pozitīvais, taču saskatīju arī negatīvo. …
