Postmodernisms ir jauno laiku, var teikt arī mūsdienu dzīves uztvere un filosofija. Tas ir kā modernisma turpinājums, taču izskan arī doma, vai tas nav tikai vēl modernāks modernisms. Postmodernisms kā virziens apskata jautājumus un problēmas, kas nāk no modernisma laikiem. Pie modernisma virzieniem pieder pragmatisms, eksistenciālisms, hermaneitika, psihoanalīze, feminisma filosofija un arī citi virzieni. Šie virzieni uzsver un atzīst nepārtrauktas pārmaiņas cilvēka dzīvē, darbībā. Nav vairs nekā nemainīga- viss kļūst mainīgs un plūstošs. Cilvēka gara pasaule ir atvērta visām iespējamībām. Postmodernismā dzīvei ir dotas lielas iespējas izpausties daudzveidībai, piemēram, var pastāvēt divi dažādi viedokļi vienlaikus. Radās arī uzskats, ka postmodernisma idejas var brīvi attīstīties tikai atvērtajās sabiedrībās, pie kurām pieskaitāmas sabiedrības, kuras atzīst jaunievedumus, kā arī sekmē to attīstību. Tajās pastāv brīvais tirgus, privātīpašums. Tās var nodrošināt šī virziena attīstību, jo garantē pārmaiņu pieejamību un šo uzskatu daudzveidību. Postmodernisma laikā valdīja arī pārliecība, ka gan reliģijai, gan ekonomikai un zinātnei būtu jāsamazina sava nozīmes sfēra, jo tās nevar iegūt absolūtu varu un kļūt noteicošās cilvēka dzīvē. Postmodirnisms kā virziens vēršas pret trīs galvenajām Rietumeiropas pārliecībām:…
