-
Latvijas vēstures īsa periodizācija
Jaunie laiki- ir periods starp viduslaikiem un jaunākajiem laikiem ,sākot no livonijas sabrukuma 1561.g.-1914.g . Pateicoties Lielajiem ģeogrāfiskajiem atklājumiem, palielinās preču eksports, tostarp arī Rīga kļūst par Baltijā lielāko ostu. Sāk parādīties dzimtbūšana, un iedzīvotāju tieša ietekme no vācu muižniekiem. Latvijā nostiprinās ticības brīvība un luterānisms. Reformācija veicina izglītības un kultūras attīstību, kas laika gaitā veicina arī latviešu valodas attīstību. Livonijas sadalīšana 1560-1585.g. Zviedru laiki 1585-1710. Latvijas iekļaušana Krievijas Impērijas sastāva pēc Lielā Ziemeļa kara (1700-1721.g.). Napaleonā iebrukums Krievijas impērijā 1812g. Dzimtbūšanas atcelšana 1861.g. Pakāpeniska latviešu sabiedrības nacionālisma uzplūdi (Jaunlatvieši).
Jaunākie laiki- 1905.g. revolūcija Krievijā. Pirmais pasaules karš- 1914.g. Latvijas valsts izveide, impēriju sabrukums- 1918.g. Brīvības cīņas – 1919-1922.g. K.Ulmaņa apvērsums-1934g.g. PSRS okupē Latvijas teritoriju- 1940.g. Nacistiskās Vācijas okupācija- 1941.g. II. PSRS okupācija -1945.g. Neatkarības atjaunošana- 1991.g.
…
Akmens laikmeta vēlākais periods-paleolīts sākums atbilst pēdējā ledus laikmeta noslēgumam (10 500- 9000 g.p.m.ē.). Akmens laikmeta vidējā perioda -mazolīts (9000-5400 g.p.m.ē), saucamais pēcleduslaikmeta posms. Savukārt ap 5400 g.p.m.ē. Latvijas teritorijā notiek pāreja uz jaunāko akmens periodu -neolītu. Akmens laikmeta saimniekošanas veids bija savācēj saimniecība, kas pārtiku ieguva gan no augiem, gan no dzīvniekiem tos nomedījot. Tikai agrākajā akmens laikmetā (neolīta), cilvēks pāriet uz jaunu saimniekošanas veidu- savācēj sabiedrību nomaina ražotājsabiedrība, tas izskaidrojams ar cilvēka pirkstu (īkšķis) attīstību.


