Runājot par ostām, noteikti ir vērts pieminēt Latviju un Igauniju, jo Lietuvai tādu vienkārši nebija. Tas šajā laika periodā bija liels mīnus, jo nekā savādāk, kā ar kuģiem lielas kravas nevarēja pārvest. Izmantot Latvijas vai Igaunijas ostas nebija pietiekami izdevīgi, jo tās atradās tālāk, savukārt izmantot Vācijai piederošas ostas, bija dārgi dēļ nepievilcīgajiem tarifiem. Igaunijas galvenās ostas pēc to novietojuma un klimata bija piemērotas gan preču eksportam, gan importam no Krievijas impērijas, tika eksportēts lins, kokvilna, labība un daudz kas cits, bet importēja kokvilnu, tēraudu, akmeņogles, minerālmēslus un rūpniecības iekārtas. Latvijas ostas bija tiešām lielas, jeb 24.5% no kopējā Krievijas Impērijas ostu īpatsvara. Var teikt, ka no trim Baltijas valstīm Latvijā bija vislabāk attīstītās ostas, tās bija gan lielākās, gan labāk organizētās, un priekš Krievijas tās bija vislabāk pozicionētās. Lielākā daļa tirdzniecības, kas notika ar rietumiem, notika tieši caur Latvijas ostām, jo ātrāk bija sūtīt mašīnas pa ūdens ceļiem, nekā pa sauszemes.
Salīdzinot trīs Baltijas es varu secināt, ka lielā mērā Lietuva mums bija pastarītis periodā līdz I Pasaules karam, bet to var izskaidrot ar ostu trūkumu un vēlo dzimtbūšanas atcelšanu, kas pārējām divām Baltijas valstīm bija kā galvenais dzinulis ekonomikas attīstībā.
…
