| Nr. | Chapter | Page. |
| Teorija | 3 | |
| Pētījums | 4 | |
| Ievads | 4 | |
| Metodes | 4 | |
| Rezultāti | 5 | |
| Diskusijas | 5 | |
| Informācijas avoti | 6 |
Diskusijas:
Lai turpmākie cilvēka smadzeņu pētījumi visā pasaulē varētu turpināties bez ierobežojumiem, starptautiskā zinātnieku grupa uzskata, ka tāds unikāls 3D modeļu atlants ir nepieciešams brīvajā piekļuvē visā Internetā. BigBrain ļaus pētniekiem no visiem pasaules galiem sīki izpētīt cilvēka smadzenes šūnu līmenī. Par šo izmeklēšanu mērķiem, protams, kļūs domu, emociju, valodas, sapratnes neirobioloģiskie pamati un to rašanas jautājumi.
Turklāt tas varēs līdzēt zinātniekiem labāk izprast noteiktas cilvēka smadzeņu pataloģijas, slimības un veicināt svarīgu un mūsdienās nepieciešamu zāļu preparātu izstrādāšanu, kuri, savukārt, varēs dot iespēju dzīvot daudziem smagi slimiem cilvēkiem.
Ričards Li, neirologs no Hopkinsa universitātes, cer uz projekta BigBrain izmēģinājumu savā pētījumā par rehabilitācijas periodu pēc insulta. Ar modeļa palīdzību iespējami Li varēs izsekot kāda neironu grupa cietis atjaunošanas procesā pēc insulta.
Kompānija Amunts nākotnē plāno radīt vīrieša un bērna smadzeņu modeli.
…
Saturs Teorija 3 Pētījums 4 Ievads: 4 Metodes: 4 Rezultāti: 5 Diskusijas: 5 Informācijas avoti: 6 Teorija Modelis ir ļoti plašs jēdziens. Ar to var aprakstīt gan objektu, gan parādību, gan procesu. Modelis ir kāda reāla objekta, parādības vai procesa vienkāršots analogs, kas izteikts ar zīmju palīdzību.[1] Īsi runājot, modelis ir sistēma, kas ar zināmu precizitāti atspoguļo kādu citu sistēmu. Pēc to atšķirīgajām pamatpazīmēm modeļus var iedalīt trijos veidos: lietišķajos, abstraktajos un kombinētajos. Lietišķie modeļi ir priekšmetiski modeļi, kas fizikāli vai ģeometriski līdzīgi oriģinālām. Tos savukārt var iedalīt trijās grupās: ... Pētījums: Pētnieki no Vācijas un Kanādas radījuši pasaulē pirmo augstas kvalitātes cilvēka smadzeņu 3D modeli, kuram deva nosaukumu - „BigBrain atlass”. „Modelis veido kopējo platformu vispasaules atklātām zinātniski- pētnieciskām diskusijām” – saka pētnieks Karls Zilles no Genriha Gejne universitātes Diseldorfā. Pilno informāciju par smadzeņu atlasu publicēja 2013. gada janvārī žurnālā Science. „BigBrain” ir daļa no Human Brain Projekta, 10-gadīgas programmas ar budžetu - 1 miljards eiro. Pētījuma mērķis bija dabūt visprecīzāko modeli, lai varētu izšķirt vissīkākās, mikroskopiskās detaļas, kā arī sastādot modeli, dod iespēju atklāt jaunas iespējas. 2003. gadā zinātnieki uzsaka savu darbu. Lai radītu tādu modeli pētnieki izmantoja īsta cilvēka smadzenes. Tās piederēja 65 gadīgai sievietei, kura novēlēja savu ķermeņi pēc nāves zinātnei. Zināms, ka viņai nebija nekādu neuroloģisko slimību, kā arī citu pataloģiju, tāpēc šīs smadzenes bija ideāls variants modeļa konstruēšanai. [5] Kaut arī cilvēka smadzenes atšķiras atkarība no dzimuma, vecuma un katra cilvēka personīgam īpatnībām, bet kopumā struktūru izvietojuma sistēma un anatomija ir vienāda. Pastāv niecīgas formas atšķirības starp dažādiem cilvēkiem, toties visu modeļu pamatā ir viens pieņemtais smadzeņu modelis, kurš tik attīstās tālāk. [6]
