-
Latvijas PSR pēckara vēsture
| Nr. | Chapter | Page. |
| 1. | NACIONĀLKOMUNISTU DARBĪBA UN TIESISKĀS REFORMĀS PLĀNS | 4 |
| 2. | ATMODAS SĀKUMS. PSRS SABRUKUMS | 7 |
| 3. | LATVIJAS REPUBLIKĀS NEATKARĪBAS ATJAUNOŠANA UN VALSTS ATZĪŠANA DE IURE UN DE FACTO | 9 |
| 4. | TIESISKĀ REFORMA LATVIJAS REPUBLIKĀ 1990. – 1996. | 11 |
| SECINĀJUMI | 13 | |
| IZMANTOTO AVOTU SARAKSTS | 15 |
SECINĀJUMI
1. Nacionālkomnistu darbība Latvijā sāka attīstīties kopš 1956. gada Padoju Savienības komistiskās partijas (PSKP) 20. kogresa. Šī stravojuma darbība izpaužās Latvijas PSR migrācijas jautājumos, ar krievu un latviešu valodas attīstību valstī, kompartijas biedru privileģētajā stāvoklī.
2. Nostiprinoties komunistiskajam režīmam, nacionalizācijas process skāra arī tautas reliģisko dzīvi. PSRS nolēma cīnīties pret baznīcas noteicošo lomu sabiedriskajā dzīvē. Līdz ar to tika propagandēts ateisms: Augstskolās – zinātniskais ateisms, skolās – organizēja vairākus pasākumus un konkursus, kas tika saistīti ar ateismi propogandēšanas tēmu.
3. Balstoties uz reālo cilvēku atmiņām, var secināt, ka nekādi padomju valsts rīkojumi nevarēja pilnīgi iznīcināt reliģiskās draudzes un aizliegt cilvēkiem ticēt Dievam un veikt reliģiskās ceremonijas.
4. Par Trešās atmodas sākumu ir pieņemts 1986. gads, kad septembrī Jūrmalā notika PSRS un ASV sabiedrības pārstāvju tikšanās – Čatokvas konference. Trešās atmodas norisi var sadalīt vairākos posmos. Taču tieši 1. un 2. posms ļauj spriest par atmodas piekritēju sākotnējiem mērķiem un arī par pašas atmodas cēloņiem.
5. Galvenās organizācijas, kas pamodināja tautas aktivitāti, bija Helsinki - 86, LNNK, Vides aizsardzības klubs.
6. LNNK galvenais uzdevums bija panākt Latvijas Republikas demokrātiskā valstiskuma un politiskās suverenitātes realizēšanu, ekonomiskās neatkarības nodrošināšanu, demogrāfiskā stāvokļa normalizēšanu un kultūrtradīciju aizsardzību.
…
Pētieciskā referāta tēma ir Latvijas PSRS pēckara vēsture. Referātā pētamā laika rāmji ir 1945. – 1993. gads. 1945.gada 8.maijā beidzās Otrais pasaules karš, un Padomju vara atkal piesaistīja sev Latvijas teritoriju. 1993. gada 6. jūlijā tika atjaunota Latvijas demokrātiskās Satversmes darbība. Darba aktualitāti nosaka tas, ka komunistiskā režīma ietekmē latviešu sabiedrība pārdzīvoja vairākās reformas gan tiesību jomā, gan arī tika vajāta valsts iedzīvotāju reliģiskā dzīve. Baznīca ir viena no svarīgākajām tautas garīgās dzīves sastāvdaļām, kas sekmēja tautas apvienošanu, kad vēstures notikumi centās to sašķelt. Padomju periods – ir laiks, kad baznīca cieta no vajāšanām no valsts varas puses, tā cīnījās par savas eksistēšanas tiesībām. Interesanti ir pavērot, kā, mainoties valsts varai, reliģija un kulta īstenošana saglabājās un turpināja savu darbību. Referāta mērķis: Balstoties uz Latvijas Nacionālā arhīva Daugavpils zonālā valsts arhīva (turpmāk – LNA DZVA vai arhīvs) materiāliem, Daugavpils Universitātes Mutvārdu vēstures centra (turpmāk – DU MVC) avotiem, vēstures literatūras izpēti, izpētīt Latvijas neatkarības atjaunošanas ceļu, kā arī kārtējās reformas tiesību jomā.
