Sabiedrības pašprodukcija – sociālās rīcības spēja izraisīt sociālās izmaiņas. Tā nav sabiedrības pašas reprodukcija vai pielāgošanās izmaiņām, tā ir sabiedrības transformācija: izmaiņas ir īslaicīgs sabiedrības stāvoklis. Izmaiņu aģenti ir sociālās kustības/kolektīvie aktori nevis struktūras. Sabiedrība rīkojas pati uz sevi. A.Turēns noliedz sabiedrības sašaurināšanu līdz status quo, līdz vērtību un struktūru sistēmai.
Vēsturiskums – spēja uz paš-reflektīvu sociālo rīcību. Vēsturiskums norāda uz to, ka sociālai rīcībai ir spēja izmainīt vēstures virzienu, rīkojoties vēsturiskā laukā. Tā vēsturiskums norāda uz sociālās rīcības radošo garu. Vēsturiskuma trīs komponenti: zināšanu modelis (sabiedrības un dabas tēls), uzkrāšana (materiālās produkcijas veids) un kulturālais modelis (sabiedrības spēja uz pašinterpretāciju, t.i., normatīvā dimensija). Tieši kulturālais modelis ir visu izmaiņu pamatā, tas ir ‘radošā gara tēls’ un tas dod sabiedrībai orientāciju kopumu, kas vada sociālo rīcību.
Postindustriālā sabiedrība ir informācijas sabiedrība tātad zināšanām tagad ir cita loma atšķirībā no industriālās sabiedrības.…
