Izdzirdot apzīmējumu pilsētas dzejnieks, protams, pirmās asociācijas rodas tieši ar Čaka dzeju, kurā Rīga ir galvenā tās sastāvdaļa un noskaņa. Ar šo pieredzes un iespaidu bagāžu un īsti nepamatotu, bet nelielu skepsi centos iedziļināties L. Tauna dzejā, kas apkopota krājumā „Plīvošana ar pilsētu”.
Ļoti vēlētos, kaut būtu iespējams, lasot kādu jaunu daiļdarbu, gluži vienkārši atlikt malā visu līdz šim gūto pieredzi un emocijas, lai ar jaunu redzējumi pievērstos kam citam, bet šādas spējas var iemantot tikai ar laiku un ar jaunām pieredzēm, lai cik paradoksāli tas neskanētu. …
