Taču tās ir lietas, kas man tiešām rūp un es nemaz netaisos liekuļot, ka mani uztrauc bads Āfrikā vai plūdi Londonā tikai tāpēc, lai manu eseju atzītu par labāko. es esmu tālu no šīm problēmām un šaubos vai kāds uztrauktos par mani, ja man atgadītos kas līdzīgs. Kad es paskatos no malas, šķiet, ka cilvēki Latvijā, īpaši Latgalē, nevienam īpaši nerūp. Katrs izdzīvo savu dzīvi kā viņš prot. Tikai dažiem paveicas, ka kāds viņus tomēr pamana un apņemas rūpēties par viņiem. Tāpēc rūpēsimies par to, lai mums pašiem būtu labi, lai paši par sevi varētu parūpēties un nevienu citu nevajadzētu apgrūtināt. Rūpēsimies par sevi un būsim laimīgi!…
