Anna Brigadere šajā pasaku lugā ir izmantojusi tautas gara mantas bagātības gan tiešā, gan netiešā veidā. Latviešu mitoloģiskos pasaules uzskatus atspoguļo folkloras elementi, ko A.Brigadere izmantojusi savā darbā, tāpēc arī nolēmu runāt par šo tēmu.
Tiešā veidā A.Brigaderes lugā folkloras elementi ienāk jau kā galvenais varonis Sprīdītis, kas ir analogs tautas pasaku varonim Īkšķītim (īkstītim un tamlīdzīgi). Līdzība (abu varoņu) ir ne tikai mazais augums, bet arī ņiprums, drosme, uzņēmība, attapība abu varoņu raksturā. Vēl arī citi pasaku tēli patapināti no latviešu folkloras – milzis Lutausis (tautas pasakās bieži bez vārda), ragana, ķēniņš, princese, nelabais (tautas pasakās – velns). No latviešu mitoloģijas izmantotas dažas dievības – Meža māte, Vēja māte un viņas dēli, vecais vīriņš, kas ir pats Dieviņš. Ne tikai tēlu sistēmā izmantoti folkloras elementi, bet arī lugas sižetā – rotaļa, ko spēlē bērni, arī ir folkloras materiāls. No lugas konteksta atklājas, ka gan Vēja, gan Meža mātes ir no dabas pasaules, bet nepārprotami uzsvērta cilvēka saikne ar dabu, pietāte pret dabu. Vēl ir redzams latviešu priekšstats par augstāko dievību latviešu mitoloģijā – par Dieviņu: tas ir mazs, balts vīriņš, labestīgs, izpalīdzīgs, uzrodas pēkšņi un tur, kur nepieciešama palīdzība, palīdz grūtdieņiem. Dieviņš ir vienkāršs, sasniedzams tautai, pats apstaigā savu zemi un ir par visu lietas kursā.…
