Psihoanalīze kā virziens un līdz ar to kā personības teorija radās pagājušā gadsimta beigās. Tās pamatlicējs ir Zigmunds Freids. Tradicionāli psihoanalīzes aizsākumu mēdz datēt ar 1895. gadu. Tātad psihoanalīzei šobrīd ir vairāk kā simts gadu. Mūsdienās ar psihoanalīzi saprot ne tikai Freida izveidoto teoriju. Freida priekšstatus par cilvēka psihi, par cilvēka personību sauc par „klasisko psihoanalīzi” jeb freidismu, dažkārt var sastapt arī tādu apzīmējumu kā „ortodoksālā psihoanalīze”.
Jau pirms Pirmā pasaules kara psihoanalīzē, tolaik vienotā kustībā, notika šķelšanās. Gandrīz vienlaicīgi no Freida nošķīrās divi viņa tuvākie līdzgaitnieki: Alfreds Ādlers, kas izveidoja savu pieeju, ko viņš nodēvēja par individuālo psiholoģiju (individuālpsiholoģiju), un Karls Gustavs Jungs, kurš arī radīja savu koncepciju, kas tika nosaukta par analītisko psiholoģiju. Tādējādi Pirmā pasaules kara laikā vienas psihoanalīzes ietvaros jau pastāvēja trīs psihoanalīzes veidi – Freida, Ādlera un Junga.…
