Nobeigumā gribētu atkārtot dažas augstāk izteiktās tēzes. Problēma ir laika un telpas sastāvdaļa, tā ir tikpat mūžīga un nebeidzama. Cilvēks bez problēmām nav spējīgs pieņemt ideālo kā ideālu. Mani uztrauc, ka pasaule šodien sevi pērk un pārdod, nedomājot par nākotni, aizmirstot, ka rītdiena dzimst šodienā. Uztrauc, ka vērtība nav pat dzīvībai, ka cilvēka alkatība ir tikpat nāvējoša kā viņa atombumba, un ka cilvēka lielākā problēma ir pats cilvēks. Galu galā, mani uztrauc rītdiena pēc šodienas. …
