Evaluation:
Published: 15.02.2013.
Language: Latvian
Level: College/University
Literature: 4 units
References: Used
  • Research Papers 'Vidzemes brāļu draudzes himnoloģija un liturģiskās tradīcijas', 1.
  • Research Papers 'Vidzemes brāļu draudzes himnoloģija un liturģiskās tradīcijas', 2.
  • Research Papers 'Vidzemes brāļu draudzes himnoloģija un liturģiskās tradīcijas', 3.
  • Research Papers 'Vidzemes brāļu draudzes himnoloģija un liturģiskās tradīcijas', 4.
  • Research Papers 'Vidzemes brāļu draudzes himnoloģija un liturģiskās tradīcijas', 5.
  • Research Papers 'Vidzemes brāļu draudzes himnoloģija un liturģiskās tradīcijas', 6.
  • Research Papers 'Vidzemes brāļu draudzes himnoloģija un liturģiskās tradīcijas', 7.
  • Research Papers 'Vidzemes brāļu draudzes himnoloģija un liturģiskās tradīcijas', 8.
  • Research Papers 'Vidzemes brāļu draudzes himnoloģija un liturģiskās tradīcijas', 9.
  • Research Papers 'Vidzemes brāļu draudzes himnoloģija un liturģiskās tradīcijas', 10.
  • Research Papers 'Vidzemes brāļu draudzes himnoloģija un liturģiskās tradīcijas', 11.
Table of contents
Nr. Chapter  Page.
  Mazs apskats par brāļu draudzi    4
  Brāļu draudzes atbalstītāji    4
  Brāļu draudzes un garīgā aprūpe    4
  Svētais Vakarēdiens    9
  Grēksūdze    9
  Dziedāšana    9
  Sprediķis    10
  Laulības    10
  Bēres    10
  Kristības    11
  Nobeigums    11
  Izmantotā literatūra    12
Extract

Apbedīšanai bija jānotiek klusumā,bez īpašas pamielošanas.Piedalīties drīkstēja tikai piederīgie,mācītājs un skolotājs.Kaps bija jāizrok jau sestdien,svētdien nedrīkstēja,jo,ja kapu raka svētdien,tad bija jāmaksā soda nauda.Arī baznīcā drīkstēja ienest tikai tos,kuriem tur bija paredzēta kapavieta.Vidzemē-tikai pērminderus.Pie kapa tika lasītas pamācības,tad uzmestas trijas saujas smilšu,tad sekoja dziesmas un lasījums.Nekristītajiem mācītājs esot nolasījis tikai svētības vārdus.

Kristības
Kristības,cik vien tas bijis iespejams,esot bijis jāieliek svētdienas dievkalpojuma laikā,kad visa draudze ir klāt,jo tomēr nopietns notikums.Par kūmiem drīkstēja aicināt tikai pilngadīgus un godīgus draudzes locekļus,kuri prata katehismu.Eksorcima formula esot bijusi savādāks,tad trīskārtējs mācītāja vaicājums par atteikšanos velnam un septiņkārtējs jā kūmiem esot bijis jāsaka.Tika kristīti arī nedēļas dienās,taču drīz vien tas vairs nebija pieļaujams,jo mācītāju nevīžība un zemnieku steigšanās esot mazinājusi kristību sakramenta nozīmīgumu.

Nobeigums
Šis nu ir tas,ko esmu varējis un spējis savā darbā,vismaz centies izpētīt par sev interesējošu tēmu par dievkalpojumiem.Jāsaka,ka žēl,ka nevar izvērsties plašāk,jo šī tiešām ir ļoti padziļināti pētāma tēma.Tagad,beidzot visu rakstīt,izdaru secinājumus,ka mans darbs iedalīts it kā divās daļās.Viena-par dievkalpojumiem saiešanas namos,otra-par dievkalpojumiem baznīcā,jo brāļu draudžu dalībnieki bija dedzīgi luterāņi-tāpēc arī tā viņiem bija jāapmeklē.Un man liekas,ka vārds dedzīgi ir vietā,jo pateicoties brāļu draudžu dalībniekiem ļoti daudz kas baznīcas norisēs tika izmainīts.Kā piemēru gribu citēt vienu fragmentu:
„...kur bij plašākas draudzes ierautas brāļu draudzes kustībā,pacēlās nopietns jautājums,ka arī kāzu svinēšanā būtu jāatspoguļojas laulības dzīves kristīgajam uzdevumam un raksturam.”
Tāpat arī tika daudz vairāk attīstīta dziedāšana un pilnīgāka dievkalpojuma norise,daudzi svētki vairs netika svinēti tikai svētdienās,bet tiem tika ierādīta sava īpaša vieta,lai varētu dievkalpojumu atstat bez liekām norisēm tajā,lai draudze saprastu,ka tas ir dievkalpojums,nevis pasākums,kur visi tiek mocīti,pārbaudīti.

Author's comment
Atlants