Filozofiem, protams, ir savs veids, kā uztvert pasauli – caur filozofiskiem ceļiem uz apkārtējo vidi, tomēr pasaulē pastāv arī politika, kurai ir sava loma. Ja pametīsim novārtā politiskās domas sfēru, tāpēc, ka tās pamattēma ir tik mainīga un kontūras tik neskaidras, tad mēs nevis pakļausimies loģikai un lingvistiskai analīzei piemērotajiem iedibinātajiem priekšstatiem, abstraktajiem modeļiem un smalkajiem līdzekļiem, pieprasot metodes vienotību filozofijā un noraidot it visu, ko šī metode nespēj sekmīgi aprakstīt, bet vienkārši pakļausim sevi primitīvu un nekritizētu politisku uzskatu žēlastībai.1 Lieki piebilst, ka sabiedrības nav politisko ideju, kā arī skaidrs, ka cilvēki paliek neorientēti neuzņemot sevī ideju spēku.
Negatīvās brīvības jēdziens
Negatīvās brīvības jēdziens ir jāizprot kā brīvību, kurā cilvēki vai cilvēku apvienības neiejaucas šī noteiktā cilvēka darbībā. Ja cilvēki tomēr iejaucas šajā brīvībā, tad cilvēks iespējams jūtas piespiests vai pat paverdzināts (spaidi). Spaidi norāda uz citu cilvēku tīšu iejaukšanos cilvēka brīvības robežās un darbības, kādās cilvēks būtu darbojies savādākā veidā – kā ir pats iecerējis. …
