Lai izprastu vārdu personība, jābūt priekšstatam par jēdzieniem “cilvēks”, “indivīds”un “individualitāte”.
Ar jēdzienu indivīds saprotam katru patstāvīgi eksistējošu dzīvu organismu, īpatni, būtni. Indivīds ir arī atsevišķs cilvēks kā sabiedrības loceklis.
Ja mēs sakām “indivīds”, tad uzsveram šī cilvēka atšķirību no citiem cilvēkiem. Latīniski individuum nozīmē vienots, nedalāms. Ar šo vārdu mēs apzīmējam kādu savstarpēji cieši saistītu noteiktu īpašību kopumu, kas ir atšķirīga no citiem. Tāpēc var teikt, ka par cilvēku kā par indivīdu varam runāt kopš dzimšanas brīža. Pirms dzimšanas mēs varam spriest par to, ka indivīds top vai veidojas. Indivīdu raksturo gan fiziskās, gan psiholoģiskās īpatnības. Cilvēka psiholoģiskās īpatnības parādās jau kopš dzimšanas.
Individualitāte ir indivīda dabiskās attīstības rezultāts un unikāls īpašību savienojums, kas atšķir vienu cilvēku no otra gan ārēji, gan arī psiholoģiskajā ziņā.
Personība ir viens no svarīgākajiem jēdzieniem psiholoģijā. Interesanti, ka vārds personība savu jēgu vēsturiskā attīstības gaitā ir vairākkārt mainījis. Personība raksturota kā vadošā psihes instance, kas nodrošina cilvēka lemtspēju un atbild uz jautājumu – “kāpēc cilvēks dara to, ko viņš dara?”…
