-
Jaunās strāvas pārstāvji un to ietekme uz ekonomiskās teorijas veidošanos 19.gadsimtā Latvijā
| Nr. | Chapter | Page. |
| IEVADS | 3 | |
| 1. | JAUNĀ STRĀVA. TĀS RAKSTUROJUMS | 4 |
| 1.1. | KAS BIJA JAUNĀ STRĀVA? | 4 |
| 1.2. | JAUNĀS STRĀVAS RAŠANĀS UN DARBĪBA | 4 |
| 1.3. | JAUNSTRĀVNIEKU IDEJAS | 4 |
| 2. | IEVĒROJAMĀKIE JAUNSTRĀVNIEKI | 6 |
| 2.1. | EDUARDS VEIDENBAUMS | 6 |
| 2.2. | JĀNIS PLIEKŠĀNS (RAINIS) | 6 |
| 2.3. | ELZA ROZENBERGA- PLIEKŠĀNE (ASPAZIJA) | 7 |
| 2.4. | JĀNIS JANSONS- BRAUNS | 7 |
| 2.5. | PĒTERIS STUČKA | 7 |
| 3. | JAUNĀS STRĀVAS VEIDOŠANĀS FAKTORI/ VĒSTURISKAIS FONS | 9 |
| 3.1. | 19.GADSIMTS UN RŪPNIECISKĀ REVOLŪCIJA | 9 |
| 4. | JAUNĀS STRĀVAS DALĪBNIEKU IEGULDĪJUMS EKONOMIKĀ | 10 |
| 4.1. | RAINIS UN ASPAZIJA | 10 |
| 4.2. | PĒTERIS STUČKA | 10 |
| SECINĀJUMI | 12 | |
| IZMANTOTĀS LITERATŪRAS SARAKSTS | 13 |
SECINĀJUMI
1. Jaunā strāva bija kritiski uz sabiedrības modernizāciju orientēta reformistiska latviešu literātu un mākslinieku sabiedriska kustība 19. gs. beigās Krievijas impērijas Baltijas guberņās.
2. Jaunās strāvas pazīstamākie dalībnieki bija Jānis Pliekšāns (Rainis), Elza Rozenberga (Aspazija), Pēteris Stučka, Jānis Jansons- Brauns (Brauns), Eduards Veidenbaums.
3. Jaunā strāva par savu mērķi uzskatīja tautas atbrīvošanu no konservatīvi zemnieciskās pagātnes.
4. Līdz ar Jaunās strāvas rašanos arvien populārāki kļuva K.Marksa uzskati.
5. Par Jaunās strāvas veicinātāju var uzskatīt 19.gadsimtā notiekošo industriālo jeb rūpniecisko revolūciju kā Latvijā, tā pasaulē.
6. Jaunstrāvnieki iedvesmoja rūpnīcu strādniekus uzsākt strādnieku kustību.
7. Jaunās strāvas ietekmēti sākās strādnieku streiki ar mērķi uzlabot darba apstākļus un paaugstināt darba samaksu.
…
Jaunā strāva - kritiski uz sabiedrības modernizāciju orientēta reformistiska latviešu literātu un mākslinieku sabiedriska kustība 19. gs. beigās Krievijas impērijas Baltijas guberņās, turpinot jaunlatviešu aizsākto tautas izglītošanas un modernizācijas virzienu (atbilstoši savas paaudzes izpratnei par to). Tās galvenās pazīmes, ko atzina arī kritiķi, bija "uzdrīkstēšanās un drosme", tieksme pārvarēt garīgo provinciālismu un eiropeizēt gara dzīvi














