Author:
Evaluation:
Published: 13.05.2020.
Language: Latvian
Level: College/University
Literature: 8 units
References: Used
  • Research Papers 'Valstī iespējamās katastrofas un to sekas', 1.
  • Research Papers 'Valstī iespējamās katastrofas un to sekas', 2.
  • Research Papers 'Valstī iespējamās katastrofas un to sekas', 3.
  • Research Papers 'Valstī iespējamās katastrofas un to sekas', 4.
  • Research Papers 'Valstī iespējamās katastrofas un to sekas', 5.
  • Research Papers 'Valstī iespējamās katastrofas un to sekas', 6.
  • Research Papers 'Valstī iespējamās katastrofas un to sekas', 7.
  • Research Papers 'Valstī iespējamās katastrofas un to sekas', 8.
  • Research Papers 'Valstī iespējamās katastrofas un to sekas', 9.
  • Research Papers 'Valstī iespējamās katastrofas un to sekas', 10.
  • Research Papers 'Valstī iespējamās katastrofas un to sekas', 11.
Table of contents
Nr. Chapter  Page.
  Ievads    3
1.  Katastrofu raksturojums    4
2.  Latvijā biežāk iespējamās krīzes – dabas katastrofas    5
2.1.  Dabas katastrofu efekti un fizikālās izpausmes    5
2.2.  Zemestrīces Latvijā    5
2.3.  Pali un plūdi Latvijā    5
2.4.  Ugunsbīstamība    6
2.5.  Karstuma viļņi un sausums    6
2.6.  Vētras    7
3.  Antopogēnās katastrofas Latvijā    8
3.1.  Lielveikala "Maxima" sagrūšana Rīgā    8
3.2.  Dzelzceļa avārija Rīgā 2005.gadā    8
3.3.  Krimuldas trošu tilta sagrūšana    8
3.4.  Talsu traģēdija    8
3.5.  Bioloģiskā bīstamība    8
3.6.  Bīstamo vielu noplūde    9
  Secinājumi    10
  Literatūras saraksts    11
Extract

Secinājumi
Latvijas teritorija neatrodas seismiski aktīvajā zonā. Tomēr statistikas un vēstures dati liecina, ka Latvijas teritorijā konstatētas zemestrīces. Latvijā ir izdalītas vairākas seismogēnās zonas.
Plūdu draudus var radīt rietumu vējš 2–3 dienu laikā, ja tā ātrums ir lielāks nekā 20 m/s, kas pēc tam, pārejot ziemeļrietumu vējā, sadzen jūras ūdeni Daugavā un Lielupē, daļēji applūdinot teritorijas Rīgas pilsētā. Ja tiks pārrauts Pļaviņu HES dambis, tiks appludināta Jaunjelgavas, Ķeguma, Lielvārdes pilsēta un daļēji Ķeguma, Lielvārdes, Aizkraukles novada teritorija.
Latvijā biežākais mežu un kūdras purvu ugunsgrēku cēlonis ir nedroša cilvēku rīcība ,piemēram, ugunskuru kurināšana, izsmēķi, kūlas dedzināšana. Degšanas varbūtība dažādās mežaudzēs ir atšķirīga,visbiežāk aizdegas ļoti sausi meži, kamēr mitrie meži, kurus aizsargā upju ielejas, aizdegas ļoti reti vai pat nekad.
Pandēmija ir bīstamās infekcijas slimība ar potenciālu izplatīšanos.
…

Editor's remarks
Atlants