1) Nosaukuma izvēle un šī vārda, jēdziena nozīme darbā.
Pirmkārt, es vēlos akcentēt Īkstītes kā tēla identificēšanu ar romāna varoni rakstnieces Vivianas meitu Stellu, kas, īsi raksturojot, ir jauna, ļoti intelektuāla sieviete, tokmēr it kā vēl pieauguša cilvēka dzīvei nenobriedusi, bieži ierauta savu apkārtējo cilvēku- lielās, neparastās ģimenes peripetijās, rādot savu interesanto vērojumu, skatījumu pasauli no ‘’Īkstītes’’ skatpunkta.
Runājot asociatīvi, romāns sākas ar nedaudz mistisku sarunu starp Stellu un kādu noslēpumainu personu- Putnu, kas man saistās ar pasaku tēlu īpašo saikni- mazliet sirreālām, ārpus reālā esošām attiecībām: Es tevi saukšu par Putnu. Tu būsi mans Putns. Stellas Putns. Varbūt- milzīga bezdelīga.
Šī saruna turpinās romāna sākumdaļā, iepazīstinot ar Īkstītes ģimenes locekļiem, neparasto situāciju, saglabājot meitenes izjūtas, vērojumus kā ‘’centrālo asi’’. Bieži, lai kaut ko izprastu, vajag mainīt skatpunktu, un šis varētu būt ‘’skats no apakšas’’…
