Evaluation:
Published: 29.12.2009.
Language: Latvian
Level: College/University
Literature: 3 units
References: Not used
  • Research Papers 'Reģionu floras un faunas rādītāji', 1.
  • Research Papers 'Reģionu floras un faunas rādītāji', 2.
  • Research Papers 'Reģionu floras un faunas rādītāji', 3.
  • Research Papers 'Reģionu floras un faunas rādītāji', 4.
  • Research Papers 'Reģionu floras un faunas rādītāji', 5.
  • Research Papers 'Reģionu floras un faunas rādītāji', 6.
  • Research Papers 'Reģionu floras un faunas rādītāji', 7.
  • Research Papers 'Reģionu floras un faunas rādītāji', 8.
  • Research Papers 'Reģionu floras un faunas rādītāji', 9.
Extract

Ievaddaļa.
Reģionu floras un faunas līdzības analīze ir viena no bioģeogrāfiskās rajonēšanas pamatmetodēm. Flora ir visu augu kopums, kas ir sastopams konkrētā apvidū, bet fauna ir dzīvnieku sugu kopums kādā konkrētā teritorijā vai laikā. Praktiskajā darbā sīkāk izpētām augu valsti Ežezera salās. Augu valsts un daudzveidība vienas teritorijas vairākos biotopos var būt līdzīga vai arī ļoti būtiski atšķirties. Lai spētu izvērtēt to līdzību var izmantot:
Šenona – Vīnera indeksu. Tas atspoguļo sugu skaitu uz izlīdzinātību. Šenona indekss (H) mainās apmēram no 1,5 līdz 3,5. Ja iegūtā indeksa vērība ir tuvāka maksimālajai vērtībai, tad arī bioloģiskā daudzveidība ir augstāka.
Līdzības koeficentus. Aprēķinot pēc matemātiskajām formulām, tie izsaka līdzības pakāpi starp divām teritorijām. Populārākie no līdzības koeficentiem ir: Sjerensena, Čekanovska un Eiklīda, Žakāra koeficenti. Žakāra koeficenta vērtības ir no 0 līdz 1. Ja vērtība ir tuvāka 1, tad arī līdzība starp šīm teritorijām ir lielāka.…

Author's comment
Atlants