Vairums zinātnieku un mediķu uzskata, ka hroniskas, smagas patstāvīgas stresa jeb spriedzes situācijas ir nozīmīgas dažādu psihosomatisku traucējumu attīstībā.
A. Adlers apraksta tādu bērnu attīstību, kuriem fiziskas nepilnības vai traucēta iekšējās sekrēcijas dziedzeru darbība. Viņš uzskata, ka dažādi orgāni un to funkcijas attīstās nevienmērīgi un ar to ir saistītas divas galvenās attīstības taktikas:
1.Bērns taupa vājo orgānu un attīsta citu- kompensācija.
2.Bērns neatlaidīgi trenē vājo orgānu un gūst izcilus panākumus -hiperkompensācija.
Fizioloģiskā nepietiekamība var pāriet psiholoģiskā nepietiekamība, kuru cilvēks izjūt kā ļoti mokošu.…
