Tāpat saskaņā ar konvencijas 4.pantu kritērijs, pēc kura, pirmkārt, nosaka fiziskās personas rezidenci, ir pastāvīgā dzīvesvieta. Ja pastāvīgā dzīvesvieta ir abās valstīs, persona
tiks uzskatīta par rezidentu tajā valstī, ar kuru tai ir ciešākas personiskās un ekonomiskas attiecības (vitālo interešu centrs). Ja minētais nav nosākams, teorētiski nodokļu konvencijas paredz, ka valstis var vienoties par personas rezidenci un nodokļu aplikšanu, lai gan praktiski persona pati vislabāk var novērtēt un pamatot, kur tai ir vitālo interešu centrs. Savukārt pilsonība ir viens no mazāk nozīmīgiem kritērijiem.
…
