Siltuma daudzums ir enerģijas maiņas mērs, ja enerģija no vienas sistēmas daļas pāriet uz citu (vai arī no viena ķermeņa uz citu) siltuma vadīšanas, konvekcijas vai starošanas veidā. Šajos procesos mainās molekulu haotiskās kustības ātrums, tiek veikts darbs, vai arī mainās vielas stāvoklis. No molekulāri kinētiskās teorijas viedokļa ķermeņa t0 paaugstināšanās cēlonis ir molekulu kustības ātruma palielināšanās. Ja saskaras ķermeņi ar dažādām t0, tad saskaršanās vietā notiek mijiedarbība starp abu ķermeņu molekulām, kuras kustas ar dažādiem ātrumiem. Šajā mijiedarbībā molekulu kinētiskās enerģijas izlīdzinās: ķermeņiem ar zemāko t0 molekulu ātrums palielinās, bet ķermeņiem ar augstāko t0 molekulu ātrums samazinās. Tātad enerģija pāriet no ķermeņiem ar augstāku t0 uz ķermeņiem ar zemāku t0 , bet darbs netiek veikts.
Angļu zinātnieka Dž. Džoula u.c. zinātnieku eksperimenti pierādīja siltuma daudzuma un darba ekvivalenci: veicot 4,19 J darba, notiek tāda pati temperatūras paaugstināšanās, kā pievadot ķermenim 1 cal siltuma.
Siltumapmaiņas procesos ķermeni raksturo ar siltumietilpību. Siltumietilpība ir siltuma daudzums, kas nepieciešams, lai ķermeņa temperatūru paaugstinātu par vienu grādu. Eksperimentos noskaidrots, ka sildīšanas procesā ķermeņa temperatūras izmaiņa T ir tieši proporcionāla pievadītajam siltuma daudzumam Q. Tātad ķermeņa temperatūras paaugstināšanai par T grādiem nepieciešams T reizes lielāks siltuma daudzums nekā tā sasilšanai par vienu grādu. Tādā gadījumā ķermeņa siltumietilpību aprēķina pēc formulas C=, kur C[]. Ķermenim atdziestot par T grādiem, tas atdod tikpat lielu siltuma daudzumu, kādu tas saņem, sasilstot par T grādiem.…
Darbā aprakstīta cietvielu, šķidrumu un gāzu siltumietilpība,
