Mūsdienās visai bieži Latvijas un ārzemju notikumu apskatos lasām ziņas, kas klasificējamas kā sekas deindividuācijas procesam. Taču jau 20.gs. sākumā franču sociālais psihologs un sociologs Gustavs Lebons (Gustave Le Bon) savā darbā „Pūļa psiholoģija” min, ka cilvēki visbiežāk uzvedas antisociāli tieši tad, kad jūtas anonīmi un līdz ar to nesodāmi. Tādējādi tieši pūlī cilvēki kļūst impulsīvāki, vieglāk sakaitināmi un ietekmējami, kā arī indivīdiem raksturīga neskaidra domāšana, emociju pārņemšana un pastiprināšana. Tāpat viņš raksta: „Pūļa morāliskais līmenis ir ļoti zems (..) tādēļ, ka visiem mums dvēseles dziļumos mīt iznīcinoši instinkti, kas palikuši cilvēka dabā no pirmatnējiem laikiem.”
Tomēr tikai 1952. gadā amerikāņu sociālais psihologs Leons Festingers (Leon Festinger) pastiprināti pētīja deindividuācijas procesu un noformulēja tā mūsdienīgāku definīciju. …
