Author:
Evaluation:
Published: 08.04.2009.
Language: Latvian
Level: College/University
Literature: n/a
References: Not used
  • Summaries, Notes 'Ievads psiholoģijā', 1.
  • Summaries, Notes 'Ievads psiholoģijā', 2.
  • Summaries, Notes 'Ievads psiholoģijā', 3.
  • Summaries, Notes 'Ievads psiholoģijā', 4.
  • Summaries, Notes 'Ievads psiholoģijā', 5.
  • Summaries, Notes 'Ievads psiholoģijā', 6.
  • Summaries, Notes 'Ievads psiholoģijā', 7.
  • Summaries, Notes 'Ievads psiholoģijā', 8.
  • Summaries, Notes 'Ievads psiholoģijā', 9.
  • Summaries, Notes 'Ievads psiholoģijā', 10.
  • Summaries, Notes 'Ievads psiholoģijā', 11.
  • Summaries, Notes 'Ievads psiholoģijā', 12.
  • Summaries, Notes 'Ievads psiholoģijā', 13.
  • Summaries, Notes 'Ievads psiholoģijā', 14.
Extract

1. Kas ir psiholoģija? Psiholoģijas nozares un virzieni.
Klasiskā psihoanalīze (Z. Freids)
analītiskā psiholoģija (K.G. Jungs),
individuālpsiholoģija (A. Ādlers),
neofreidisms (K. Horni, E. Fromms),
„Ego” psiholoģija (E. Eriksons, A. Freida).

Psiholoģija ir zinātne, kas pētī psihi. Psyche – dvēsele un logos – mācība.
(Psihe ir objektīvās pasaules subjektīvs atspulgs. Psihe piemīt gan cilvēkam, gan dzīvniekam. Psihes attīstības augstāko pakāpi, kas raksturīga tikai cilvēkam, sauc par apziņu.)
Psiholoģijas kā zinātnes uzdevums ir ne tikai pētīt un skaidrot dažādās psihes parādības, bet arī vispārināt un atsegt to būtību, tas ir, konstatēt noteiktas likumsakarības, kas ļautu noskaidrot psihisko parādību un procesu cēloņus un prognozēt to izpausmes nākotnē.
Psiholoģijas zinātne iedalās vispārīgajā psiholoģijā, no kuras izriet tādas psiholoģijas apakšnozares kā vecumposmu psiholoģija, darba psiholoģija, pedagoģiskā psiholoģija, klīniskā psiholoģija, sociālā psiholoģija un citas, kas savukārt iedalās vēl sīkākās apakšnozarēs.
Psiholoģijas virzieni.
Klasiskā psihoanalīze (Z. Freids) – Freids (1856-1939) psihoanalīzes pamatlicējs (kopā ar kolēģi, Vīnes ārstu Jozefu Breijeru).
Psihoanalīzes galvenais apgalvojums – konflikta situācijas veidojas cilvēka psihes dzīlēs un ir saistītas ar atmiņu „paliekām” par kādreiz notikušām situācijām. Lai noskaidrotu šīs konflikta situācijas un slimības simptomus, cilvēka atmiņa ir jāatjauno visa iepriekšējo notikumu (atmiņu) virkne, līdz ar to padarot saprotamus nemiera (slimības) cēloņus.
Pēc Freida domām, psihoanalīzes uzdevums ir atmiņas iztrūkumu aizpildīšanā un to neitralizēšanā ar pilnīgas aizmiršanas (amnēzijas) palīdzību.
Pēc Freida domām, katrai personai pieder instinktīvie rosinātāji, kuri nodrošina dzīves (dzīvības) saglabāšanu. Katrs cilvēks ir motivēts, lai apmierinātu badu, slāpes seksuālās vajadzības. Šie motivētājspēki jeb dzinējspēki palīdz cilvēkam izdzīvot un atražot savu cilti (cilvēci). Enerģiju, kas ir šo dzinējspēku pamatā Freids sauc par Libido (virzītāj-, dzinējenerģija). Freids libido enerģijā īpaši uzsver tās seksuālo raksturu (seksuālā dziņa kā cilvēka galvenais dzinējspēks), taču vēlāk viņš no šī uzskata atsakās.
Personības struktūras teorija:
Trīs prāta sistēmas – „Id”, „Ego” un „SuperEgo”.
„Id” jeb „Tas” ir cilvēka visdziļākās vēlmes, kas nedarbojas ne pēc kādiem morāles likumiem, un ir tendētas tikai uz savu personīgo vēlmju, iekāru un iegribas apmierināšanu.…

Author's comment
Atlants