Ievads
Ezers ir dabiska ūdenstilpe reljefa pazeminājumā (katlienē) sauszemē, kuru līdz noteiktam līmenim aizpilda ūdens.
Galvenās ezera funkcijas:
- regulē noteci
- iedarbojas uz apkārtējās vides mikroklimatu
- veido zemūdens nogulumus-sapropeli, krītu merģeli
- veido specifisku vidi dzīvajiem organismiem.
Pēc izmēriem ezerus iedala ļoti lielos, kuru platība ir lielāka par 1000 km2, lielos – platība 100 – 1000 km2, vidējos – 10 – 100 km2 un mazos ezeros, kuru platība ir mazāka par 10 km2. Ezera tipus parasti izdala pēc ezerdobes izcelšanās un bioloģiskajām īpašībām. Ezerus iedala saldūdens un sāļūdens ezeros. Latvijas ezeri pārsvarā ir glaciālie (ledāja veidoties) ezeri. Tie var būt erozijas vai akumulācijas tipa, atkarībā no tā vai ezerdobes veidošanā noteicošā loma ir bijusi straumju ārdošai darbībai vai ledāja atnesto materiālu nevienmērīgai akumulācijai. Izobata ir līnija, kas ūdenstilpju kartēs savieno punktus ar vienādu dziļumu. Latvija atrodas mērenajos platuma grādos, kad ezeriem ir noteikts termiskais režīms. Temperatūra vasarā parasti ir lielāka par + 40C, bet ziemā tā ir mazāka par -40C.
…
