Augstumjoslojums kalnos. Dabas apstākļi un līdz ar to arī augu un dzīvnieku pasaule kalnos mainās, palielinoties augstumam virs jūras līmeņa. Jo augstāk kāpjam kalnos, jo kļūst aukstāks, mazāk ir augu un dzīvnieku. Šo sakarību sauc par augstumjoslojumu jeb vertikālo zonalitāti. Tas, kādas dabas zonas nomainīs cita citu no kalnu pakājes līdz virsotnei, vispirms ir atkarīgs no kalnu ģeogrāfiskā novietojuma, tātad no gaisa temperatūras, nokrišņu daudzuma, augsnes. Īpaši svarīga nozīme kalnu apgabalos ir mežiem. Tie pasargā kalnus no gravu veidošanās, augsnes noskalošanās, aiztur lavīnas un seljes.
Selje - dubļu un akmeņu plūsma, kas pēkšņi rodas galvenokārt kalnu upēs krasu uzplūdu laikā.
…
