ID980476

Table of contents

Nr.	Chapter	Page.
	Anotācija	3
	Аннотация	4
	Ievads	5
1.	Skaitļu vispārīgs raksturojums	6
1.1.	Skaitļi laiku lokos	6
1.2.	Skaitļu simboliskā nozīme	9
2.	Skaitļu nozīme literatūrā un dzīvē	23
2.1.	Skaitļu nozīme literatūrā	23
2.1.1.	O.Vācieša dzeja	23
2.1.2.	Krājums „Saules gadi”	24
2.1.3.	Latviešu tautas pasakas	27
2.1.4.	Abhāzu tautas pasakas	28
2.1.5.	Franču tautas pasakas	29
2.1.6.	Ķīniešu tautas pasakas	31
2.1.7.	Poļu tautas pasakas	33
2.1.8.	Itāliešu tautas pasakas	35
2.1.9.	Sengrieķu mīti	36
2.2.	Skaitļu nozīme cilvēka dzīvē	39
2.3.	Skaitļi daiļdarbu nosaukumos	46
	Secinājumi	47
	Izmantoto informācijas avotu saraksts	48
	Pielikumi	50

Extract

Skaitļi literatūrā un folklorā. Diāna Bobrova, Ilze Pleša, darba vadītāja Daugavpils 12. vidusskolas latviešu valodas un literatūras skolotāja Lidija Znotiņa.
Darbā analizēts – skaitļu vispārīgā nozīme, skaitļi daiļdarbos, varoņu vārdu numeroloģija, skaitļu nozīme mūsdienu cilvēka dzīvē.
Darba mērķis:
Izpētīt, cik bieži daiļdarbos tiek izmantoti skaitļi, un kāda ir to nozīme tekstā.
Darba uzdevumi:
1.Iepazīties ar skaitļu vispārīgo nozīmi.
2.Izpētīt un analizēt skaitļu nozīmi cilvēka dzīvē.
3.Analizēt, kādi skaitļi biežāk tiek izmantoti literārajos darbos, un kāda ir to nozīme.

Pētījumā secināts, ka literārajos darbos skaitļi, lielākoties, tiek izmantoti ar simbolisku nozīmi. Dažādu tautu daiļdarbos dominējošie skaitļi ir divi, trīs, septiņi, deviņi un divpadsmit. Katram skaitlim ir gan savas pozitīvās, gan negatīvās īpašības, kas ietekmē daiļdarba noskaņu. Cilvēki skaitļiem savā dzīvē nepiešķir lielu nozīmi, taču dažkārt mēdz aizdomāties par to vietu cilvēka dzīvē.1. Skaitļu vispārīgs raksturojums
1. 1 Skaitļi laiku lokos
Skaitļi - mītiski poētiskajā sistēmā viena no pazīstamākajām zīmju grupām, kas orientēta uz kvalitatīvi kvantitatīvu vērtējumu; īpaša skaitļu koda elementi, ar kuru palīdzību tiek aprakstīta pasaule, cilvēki un pati metaaprakstīšanas sistēma. Skaitļu skaitīšanas un skaitļu modeļu mītiski poētiskie pamati vispilnīgāk parādās arhaiskajās kultūrās, kurās 1) skaitļi darbojas patstāvīgi, ārpus obligātās saistības ar objektiem; 2) pašai skaitļu sistēmai piemīt trūkumi; 3) skaitļi vēl nav pilnīgi desemantizēti (kā tas ir mūsdienu tipa kultūrās, kas zaudējušas skaitļu rindas locekļu neviendabīguma izpratni). Arhaiskajās tradīcijās skaitļi varēja tikt izmantoti sakrālas, "kosmizējošas" nozīmes situācijās. Tādējādi skaitļi kļuva par pasīvu tēlu un tāpēc arī pasaules periodiskas atjaunošanās līdzekli cikliskās attīstības shēmā, tādējādi pārvarot destruktīvi haotiskas tendences.…

Author's comment