Neredzēju ne sauli, ne savu atspulgu bēniņu noputējušajā spogulī dienā, kad vējš ar savu spēku postīja visu, kas viņam stājās pretim. Vējš, tas bija viņš, kas manu dienu bija pārvērtis neiedomājamās šausmās. Nezinu, varbūt tomēr nevajadzētu vainot lapu svaidītāju, ka tas ir manī radījis HAOSU. Pie visa nav vainīgs negantnieks, bet gan kas cits...
Cik grūti ir atzīt taisnību! Bieži vien, kā arī šoreiz, es vainoju laika apstākļus, ka man nav lielisks garastāvoklis, bet īstenībā, to ir sabojājis kāds vienīgs vārds, kas aizskāra, nebija pa prātam... vai arī latviešu valodas skolotāja, kas lika uzrakstīt mājās domrakstu ar neierastu nosaukumu „Iegaumē trīs pieklājīgas anekdotes”.…
