Nerons

Mana referāta mērķis ir raksturot Romas imperatoru Neronu (54.-68. g.) kā valdnieku un kā cilvēku.
Darba uzdevumi:
izstudēt literatūru, saistītu ar Romas impērijas vēsturi 1. gs. m. ē. un konkrēti ar Nerona valdīšanas laiku un ar pašu Neronu, izmantojot gan mūsdienu vēsturnieku darbus, gan antīkā vēsturnieka Svetonija Trankvilla rakstīto
sistematizēt iegūto teorētisko materiālu
veikt secinājumus par Nerona kā imperatora un kā cilvēka būtību
Referāta struktūra: darbs sastāv no ievada, 6. nodaļām, nobeiguma un avotu un literatūras saraksta. Pirmajā nodaļā tiek stāstīts par Nerona piedzimšanu un nākšanu pie varas. Otrajā nodaļā stāstīts par Nerona darbību pirmajā valdīšanas posmā līdz 62. gadam. Trešā nodaļa veltīta 62. gadam kā savdabīgam robežpunktam Nerona valdīšanā. Ceturtā nodaļa veltīta visplašāk zināmajai un visnežēlīgākai Nerona (?) rīcībai – Romas nodedzināšanai. Piektā nodaļa uzsver provinciālo politiku Nerona laikā. Sestā nodaļa – par sazvērestībām pret Neronu un par viņa nāvi.

1. NERONA NĀKŠANA PIE VARAS

Lucijs Domīcijs Agenobarbs (Nerons) piedzima 37. gada 15. decembrī. Viņa māte, Jūlija Agripīna Jaunākā, bija Kaligulas, Romas Jūliju-Klaudiju dinastijas otrā imperatora, māsa. Tēvs, Gnejs Domīcijs Agenobarbs, bija vienas no pazīstamākās romiešu dzimtas pārstāvis; miris dabiskā nāvē, kad Neronam bija trīs mēneši.
Ar Nerona dzimšanu ir saistītas vairākas leģendas. Pirmkārt, saka, ka zīlnieks, kurš bija klāt, teica, ka jaundzimušais kļūs par valdnieku, bet nogalinās savu māti.…