Dzīves līmenis Latvijā, tā paaugstināšanas nosacījumi

Secinājumi un priekšlikumi
Darba izpildes gaitā autore izdarīja šādus secinājumus:
1. Dzīves līmenis ir iedzīvotāju materiālo un kultūras vajadzību apmierināšanas pakāpe, kuru raksturo dažādu materiālo un garīgo labumu individuāla patērēšana, kā arī darba sociālie un ekonomiskie nosacījumi, dzīves un darba apstākļi, brīvais laiks un tā izmantošana.
2. Pēdējo divu gadu laikā Latvijas ekonomiskā situācija ir būtiski pasliktinājusies, par ko liecina dažādi makroekonomiskie rādītāji kā Iekšzemes kopprodukts, nodarbinātība, atalgojums un demogrāfiskā situācija. Pie šo makroekonomisko rādītāju pasliktināšanās Latvijas valdība ir atbildīga tikai daļēji, jo tās ir iepriekš nesabalansētās tautsaimniecības struktūras, pasaules ekonomiskās un finanšu krīzes, kā arī pašu Latvijas iedzīvotāju atbildības trūkuma sekas.
3. Veselība ir būtisks dzīves kvalitātes rādītājs un sastāvdaļa, kuru ietekmē daudzi un dažādi faktori, un veselība ir cieši saistīta ar valsts sociāli ekonomisko attīstību, izglītības iespējām un sociālās sistēmas attīstību. Tāpēc ir būtiski sabiedrības veselību un tās veicināšanu uzskatīt par svarīgu valsts un sabiedrības attīstības nosacījumu.
4. Latvijā veselības aprūpe galvenokārt tiek asociēta ar slimību ārstēšanu, akūto palīdzību, tehnoloģiskajām iekārtām un veselības darbinieku skaitu.
5. Izglītība mūsdienās ir svarīgākais sabiedrības pastāvēšanas un attīstības priekšnoteikums. Izglītoti cilvēki veido labāku dzīves kvalitāti – attīsta ekonomisko stāvokli, saliedē sabiedrību, rada dzimumu līdztiesību. Augsts iedzīvotāju intelektuālais līmenis rada priekšnosacījumu savas tautas attīstībai un veicina nacionālās bagātības vairošanu.
6. Pēdējo trīspadsmit mācību gadu laikā Latvijā ir slēgtas 244 vispārizglītojošās skolas, un skolēnu skaits samazinājies par 131 898 skolēniem, kas liecina par straujo bērnu dzimstības samazinājumu, ka arī ir ļoti negatīvs rādītājs Latvijas valsts attīstībai.
7. Pēdējos gados Latvijā ir vērojama tendence, ka latviešu bērni arvien sliktāk apgūst krievu valodu, bet krievu bērni arvien labāk latviešu valodu. Šis faktors liecina par to, ka krievu tautības bērniem ir vieglāk adaptēties un konkurēt Latvijas darba tirgū pateicoties savu valodas zināšanu dēļ. Tādēļ ap 65% jauniešu, kuri ir beiguši skolas ar latviešu mācību valodu, nav mācījušies krievu valodu, viņi nevar atrast Latvijā darbu un tiek rupji diskriminēti paši savā zemē.
8. Bezdarbs ir sociāli ekonomiska parādība un izpaužas kā ekonomiski aktīvās iedzīvotāju daļas aiziešana no darba tirgus. Šāda indivīda rīcība var būt gan brīvprātīga, gan piespiedu.
9. Reģistrētā bezdarba līmenis valstī 2010.gada decembra beigās bija 14,3% no ekonomiski aktīvo iedzīvotāju kopskaita. Salīdzinājumā ar 2010.gada novembri valstī bezdarba līmenis nav mainījies.
10. 2010. gada sākumā Latvijā dzīvoja 2.23 milj. cilvēku, kas ir par 18 700 cilvēku mazāk nekā pirms gada, kas liecina par strauju cilvēku aizbraukšanu darba meklējumos uz ārzemēm, kā arī augstais mirušo skaits (30 000), kurš šobrīd ir lielāks nekā jaundzimušo skaits (19 200).
…