Mazas valsts drošība: iekšēji vai ārēji determinēta?

Valstis starptautiskajā sistēmā nav vienādas, tās pat ir ļoti atšķirīgas, un to atšķirību viens no nozīmīgākajiem aspektiem ir dalījums lielās un mazās valstīs. Runājot par lielām valstīm, to drošības jautājumi pateicoties to varenībai un salīdzinoši lielākajai ietekmei ir varbūt mazāk problemātiski, turpretī mazu valstu drošības jautājumi ir daudz sarežģītāki, tāpēc tos nepieciešams aplūkot arī detalizētāk. Viens no nozīmīgākajiem jautājumiem drošības pētījumos, runājot par mazu valstu drošību, ir tas, kā šī drošība tiek noteikta- vai tā ir iekšēji vai vairāk ārēji determinēta.
Runājot par lielu un mazu valstu sadalījumu, nevar teikt, ka tās ir pavisam galīgi atšķirīgas, jo, piemēram, pieņemot lēmumus, mazu valstu līderi to dara līdzīgi lielu valstu līderiem, nacionālo interešu definēšana arī ir līdzīga. Taču tas arī vēl nenozīmē, ka mazas valstis neatšķiras no lielajām valstīm.1
Pastāv divas dažādas perspektīvas, runājot par mazu valstu drošības jautājumiem- iekšējā (internal) un ārējā (external) perspektīva. Iekšējā perspektīva vairāk pievēršas nacionālismam un uzskata, ka drošība atkarīga vienīgi no pašas valsts.2
Runājot par varas sadalījumu un tā ietekmi uz mazu valstu drošības jautājumiem, būtiski ir seši faktori, kas jāņem vērā, jo tie vairāk kā citi ietekmē spēju mazām valstīm saglabāt to autonomiju:
• Mazu valstu ģeogrāfiskās atrašanās vietas stratēģiska nozīme vienas vai otras vadošās lielvaras skatījumā;
• Sasprindzinājuma pakāpe, kāda valda starp valdošajām lielvarām vai tām, kas atrodas mazas valsts tuvumā;
• Varas cikla fāze, kurā atrodas tuvākā lielvara;
• Vēsturiskais attiecību raksturojums, kas valdījis starp mazu valsti un tuvāko lielvaru;
• Citu, konkurējošu lielvaru politika attiecībā pret mazu valsti;
• Daudzpusēju drošības sadarbības ietvaru eksistence, kas varētu stabilizēt varas sadalījuma atšķirības.3
Skatoties uz pirmo faktoru- ģeopolitisko atrašanās vietu, mazai valstij var būt atšķirīgas lomas, ja tā atrodas starp divām lielvarām- tā var būt gan bufervalsts, gan arī kļūt par šo lielvaru interešu konflikta galveno centru vai cēloni, ja tās ģeopolitiskā situācija ir īpaši izdevīga.4
…