„Mans zelts ir mana tauta,Mans gods ir viņas gods.” Šie Rūdolfa Blaumaņa vārdi nav zaudējuši aktualitāti arī šodien. Šie vārdi ir apliecinājums mīlestībai pret savu zemi un tautu. Šodienas sabiedrībai gan nav raksturīgi izteikt skaļus, dzimtenes mīlestības apliecinošus vārdus, bet katra dvēselē tie tomēr dzīvo. Arī es apzinos, ka esmu maza sastāvdaļa no Latvijas. Šeit ir manas mājas, mana tēvzeme - maza vieta uz pasaules, kurā es varēšu atgriezties vienmēr. Latvija, Rīga ir mana dzīvesvieta. Latvieši ir maza, taču stipra tauta, mēs lepojamies ar savu valodu un mentalitāti. Latvieši ir ievērojami visā pasaulē. Dzimtene ir vieta, kur piedzimst, uzaug, vieta, kur pavadīt bērnību, iepazīt pasauli. Gribētos ticēt,ka mana mīlestība pret mūsu zemi ir atgriezeniska, proti, kāds šinī valstī rūpējas arī par mani. Es esmu latviete, piederīga šai zemei un kultūrai. Nekad neatradīšu citu tēvzemi, jo to nav iespējams mainīt, sava zeme ir jāmīl, jāiemācās saprast tās vērtību. …
