Uz šīs zemes ik sekundi savus soļus min miljardiem ļaudis. 21. gadsimta cilvēks, manuprāt, ir diezgan vieglprātīgs un egoistisks. Neaizdomājas par dzīves vērtībām, par lietām, kas varētu šķist svarīgas, par kurām būtu jārūpējas un jālolo. Ir tik vienkārši to pazaudēt, bet iegūt – ļoti sarežģīti.
Mūsdienu sabiedrībā cilvēkiem neinteresē citi. Nemācās no kļūdām. Domāju, ka tā var bagātināt sevi. Neinteresējas par to, kas būtu tā vērts. Domā tikai par karjeru, labi atalgotu darbu, izglītību, taču ģimene, kas vairotu latviešu tautu un sniegtu piepildījumu pašam, paliek otrajā plānā, jo prātā ir doma: „Gan jau! Laiks ir pietiekami!” Uz to man ir skumīgi noraudzīties! Rodas jautājums: „Vai mūsdienu cilvēkam svarīgāko var aizstāt šis darbs, nauda un laba izglītība? ” Šaubos! Šī problēma šķiet aktuāla un rūp tās tālākā attīstība. Tā noplaks un pirmajā vietā nokļūs pašā piepildījums, vai arī lēnām nonāks kalna pakājē.…
