Lasot „Taureņu uzbrukumu” galvā ne vienu reizi vien ienāca doma, ka dzeja, iespējams, nav rakstīta tādēļ, lai kādam par to būtu prieks. Varbūt tā ir jūtu un domu krātuve, kurā izliktas visas emocijas, piedzīvojumi un pārdzīvojumi? Iespējams, tā nav rakstīta priekš visiem, bet gan priekš kāda konkrēta cilvēka, kurš to pat nenojauš. Pavisam noteikti dzeja ir zāles, tā palīdz atveseļoties tiem, kas pasaulē neredz krāsas, tā liek sajust to, ko nesajūtam ikdienā, dziedē, izglīto un paceļ debesīs tos, kuri neprot lidot.…
