ēs, cilvēki, esam tik dažādi. Cits garāks, cits īsāks, cits tumšmatis, cits gaišmatis. Taču ne tikai izskats mūs atšķir. Ļoti lielā mērā mūs atšķir tas, kā uztveram dzīvi, ko izvirzām par savām prioritātēm, jo katram tās ir atšķirīgas. Tāpat ir ar laimi. Ir cilvēki, kam laimei vajag tikai mazumiņu, un ir tādi, kuriem vajag vairāk. Ir cilvēki, kam šķiet, ka laimei ir nepieciešama manta, taču netrūkst arī tādu, kuriem svarīga ir mīlestība, draudzība, sapratne un citas kvalitātes. Tā kā mūsdienās, šķiet, daudz cilvēku iznieko savu laimi, izdarot nepareizās izvēles, mani interesē, vai tā arī ir bijis apmēram pirms simts gadiem, kad Rūdolfs Blaumanis rakstīja savas noveles. …
