Veicot šo uzdevumu es secināju, ka neredzīgs cilvēks spēj paveikt ļoti daudz. Sākumā šķiet ļoti grūti orientēties telpā un ar taustes palīdzību atpazīt priekšmetus, tomēr pie tā pierast var gaužām ātri. Domāju, ka neredzīgs cilvēks, kas pie esošās vides jau ir pieradis, pārvietojas pa telpām un rīkojas ar lietām tikpat ātri un veikli, kā redzīgs cilvēks. Pamanīju, ka sāku paļauties uz citām savām maņām – tausti, ožu, dzirdi un garšu. Protams, ir traucējoši, ka nav iespējams redzēt kaut ko (īpaši tad, ja jebkurā laikā vari noņemt acu apsēju un apskatīties), tomēr paļaujoties uz pārējām maņām, ir iespējams visu izdarīt. Tagad vēl vairāk kā nekad novērtēju savu spēju redzēt, tāpat arī visu pārējo, kas man ir dots, bet citiem cilvēkiem diemžēl atņemts. Esmu pateicīga un laimīga, ka esmu vesela un spējīga redzēt! …
