Estētika nāk no grieķu valodas(aisthētikas,tāds,kas sajūt,jūt)-filozofijas nozare par pasaules apguves likumsakarībām,balstoties uz skaistā un neglītā, traģiskā un komiskā,cildenā un zemiskā. Estētika pēti mākslas attieksmi pret īstenību,mākslas attīstības likumus,tās saturu un veidu,mākslas sociālos uzdevumus un citu estētisku jautājumus pirmais skāris Platons,vēlāk Aristotelis,bet jēdzienu estētika pamatojis A.G. Baumgartens 1735.
Estātika pedagoģijā tiek skaidrota šādi-mācība par skaisto mākslā, vidē, attiecībās, uzvedībā, par mākslu un māksliniecisko daiļradi. Mācība,kas skaidro skaistā likumus un principus (kādas teorijas, mācības, programmas, uzskatu sistēmas, koncepcijas, svarīgākā pamatideja (doma, pieņēmums, nostādne) pastāvēšanas un darbības nosacījums.)…
