Tas tikai kārtējo reizi apliecina, ka finanšu tirgus globalizācijas apstākļos mazu, atvērtu valstu centrālo banku neatkarība, īstenojot monetāro politiku, ir stipri ierobežota neatkarīgi no tā, vai tās īsteno valūtas piesaisti kā Baltijas valstis. Tālāk vainu var meklēt neatbilstošas fiskālās politikas īstenošanā. Redzot to, ka monetārās politikas iespējas bremzēt ekonomikas pārkaršanu ir nelielas, budžeta un nodokļu politikai taču bija jāuzņemas lielāka stabilizējošā loma? Arī šo apgalvojumu var pārbaudīt, aprēķinot, cik liels katrā periodā būtu budžeta deficīts, ja Latvijā tiktu īstenota pretcikliska fiskālā politika atbilstoši Eiropas Stabilitātes un izaugsmes pakta nosacījumiem. Proti, straujas izaugsmes gados budžetam būtu bijis jābūt ar pārpalikumu, bet laika posmā, kad ekonomikas izaugsmes temps ievērojami kritās, būtu pieļaujams budžeta deficīts. Tagad valdība turpina uzlabot bāzes infrastruktūru, īpašu uzmanību pievēršot enerģētikas sektora attīstībai, elektronisko sakaru un informācijas sistēmu izveidošanai, bet veidojot valdības ekonomisko politiku, jāņem vērā kādi procesi attiecīgajā laika posmā norisinās valstī izejot no tā jāveic ekonomikas pārvaldes izstrādi, kas uzturētu konkurenci pieņemamās robežās un nodrošinātu attiecības starp visiem tautsaimniecības subjektiem…
