“Cilvēka valstība ir viņā pašā,” tā teicis rakstnieks Antuāns de Sent-Ekziperī (“Cilvēka valstība ir viņā pašā”,1999.g.67.lpp) un viņam var piekrist, bet rodas jautājums: Vai cilvēks šo valstību var izzināt, saprast, analizēt? Lai uz to atbildētu, par pamatu jāņem Z. Freida psihoanalīzes filosofiskie aspekti. Tās pamatdoma saistīta ar neapzinātas psihiskas darbības analīzi. Psihoanalīze nodarbojas ar jautājumu, kā neapzinātais ietekmē apziņu, cilvēka rīcību- tā ir mācība par bezapziņu (zemapziņu).
Z. Freids atzīst, ka cilvēkam ir raksturīgas domas, valodas izpausmes, sejas muskuļu kustības, kas atsaucas no pārdzīvojumiem. Cilvēki runājot mēdz pārteikties, aizmirst, viņiem raksturīgi īpatnēji sapņi. Jāpiemin, ka tradicionālā psiholoģija šeit nesaskatīja neko īpašu, bet Z. Freids domā citādi.…
