Uzacīm jau no seniem laikiem ir pievērsta īpaša uzmanība. Katrs laikmets ir nācis ar savām prasībām. Viduslaikos un renesansē uzacis vispār ignorēja, bet rokoko laikmetā tās papildināja pat ar peļu spalviņām. Tām ir ļoti liela nozīme sejas vaibstos, jo, ja acis ir dvēseles spogulis, uzacis- dvēseles ietvars.
Ar uzacīm bieži vien var izteikt dažādas emocijas,piemēram, pārsteigumu, bailes, aizvainojumu un tā tālāk. Uzacīm lielu uzmanību pievērš arīmodes pasaulē, kur tās tiek raustītas vai krāsotas, lai padarītu seju skaistāku.
