8. Mana epifānija.
Grūti izšķirties starp divām epifānijām: „Apiet apkārt” vai „Vai es drīkstu
aiziet uz mazu brītiņu.” Abas manī raisa sajūtas un liek domāt par dzīves vērtībām,
par savu dzīvi, par lietām, kas paveiktas un vēl jāpaveic. Tuvāka man epifānija „Apiet
apkārt.” Nav svarīgi, kas tu esi, cīnies dzīvē par katru elpas vilcienu. Neizvēlies
vienmēr vieglāko ceļu, izvirzi mērķi un dari visu, lai sasniegtu to. Šī epifānija liek
apdomāt to, cik cilvēks var būt spēcīgs, bet tajā pašā reizē arī vājš un nevarīgs, tomēr
nekad nevajag padoties, lai kādas grūtības būtu. Baudīt dzīvi, būt daļai no tās, atrast
savu laimi, sasniegt savus mērķus, tas ir tas, ko man māca šī epifānija. Laime vienmēr atnāk, tikai vajag gaidīt un darīt visu, lai viņai būtu vieglāks ceļš pie tevis. Dzīvo dzīvi tā kā vēlies tu pats, neskaties uz citiem, jo tā vari pazaudēt pats sevi. Dari, attīsties, mācies, izbaudi un nenožēlo neko, jo dzīvo tikai vienreiz.…
